Miega svīšana jeb nakts svīšana

Kas ir miega svīšana? Miega svīšana jeb nakts svīšana ir svīšanas veids, kas notiek naktī un nav saistīts ar karstu atmosfēru vai smagu apģērbu vai segu. Naktī, kad organisms ir mierīgs, tas ir tikai normāli, ka svīšana nenotiek, jo īpaši, ja telpas temperatūra ir zema un drēbes, ko Jūs valkājat ir gaišas un ērtas.

Kāpēc notiek miega svīšana?

Apskatīsim dažus no iemesliem sviedru slacītai gultas veļai un naktsveļai.

  • Menopauze. Viens no visbiežākajiem miega svīšanas iemesliem, jo īpaši sievietēm, ir menopauze. Sakarā ar hormonālajām izmaiņām, kas rodas sievietēm, viņu ķermenis reaģē uz siltuma maiņām vai karstuma viļņiem, kas palielina ķermeņa temperatūru un aktivizē sviedru ražošanu pat naktī.
  • Aptaukošanās un krākšana. Cilvēkiem ar lieko svaru ir nosliece uz krākšanu miega laikā un tā tiek dēvēta par “miega apniju”, kas liek cilvēkam būt nemierīgam miega laikā un izraisa svīšanu.
  • Infekcijas. Kad organisms cīnās ar infekciju, tas var izraisīt ķermeņa temperatūras pieaugumu. Infekcijas, kas parasti izraisa nakts svīšanu, ir tuberkuloze, čūlas vai augoņi un HIV/AIDS, kas iedarbojas uz organisma imūnsistēmu. Nakts svīšana, kas seko pēc kakla iekaisuma var būt saistīta ar dziedzeru drudzi, kas vīrusu infekcijas paveids.
  • Alkohols. Kad mēs lietojam alkoholu, mūsu organisms centīsies to izskalot. Alkohols tiek izvadīts vai nu ar urīnu vai caur svīšanu, kas tad arī izraisa pārmērīgu svīšanu.
  • Vēzis. Vēža slimniekus bieži piemeklē nakts svīšana it īpaši ar limfomu kopā ar augstu temperatūru.
  • Nemierīgo kāju sindroms. Cilvēki ar šo kaiti bieži svīst naktī papildus nekontrolētām kāju kustībām.
  • Neiroloģiski traucējumi. Neiroloģiski traucējumi, piemēram, siringomiēlija (cista muguras smadzenēs), insults un viscerālā neiropātija (nervu bojājumi, kas regulē asinsspiedienu, sirds ritmu, gremošanas un citas ķermeņa funkcijas) palielina svīšanu nakts laikā.
  • Pastiprināta vairogdziedzera darbība. Papildus svara zudumam, paātrinātai sirdsdarbībai, nervozitātei, nakts svīšana ir arī hiperaktīva vairogdziedzera stāvokļa pazīme.
  • Psiholoģiskie traucējumi. Pēctraumatiskā stresa traucējumi var izraisīt nakts svīšanu. Kad organisms reaģē uz signāliem, ko sūta smadzenes, tas palielina adrenalīna līmeni, kas paātrina sirdsdarbību un galu galā palielina ķermeņa temperatūru.
  • Zāles. Zāles, piemēram, aspirīns, acetaminofēns (paracetamols) vai antidepresanti var aktivizēt arī pastiprinātu svīšanu.
  • Diabēts. Cukura diabēta slimnieki ar zemu cukura līmeni asinīs ir uzņēmīgi pret svīšanu naktī.
Post Navigation